Elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru datu pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Sakaru datu pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro tad, kad notiek datu pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu. Elektronisko sakaru datu pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo galalietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot galalietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem, tostarp bez galalietotāja piekrišanas pārtverot datus saistībā ar pārlūkošanas paradumiem.